Izraksts no LR normatīvajiem aktiem, kas regulē celtņu ekspluatāciju.

24.09.1998. likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" ("LV", 291/292 (1352/1353), 13.10.1998.; Ziņotājs, 21, 05.11.1998.) [stājas spēkā 27.10.1998.] ar grozījumiem: Redakcijas: [27.10.1998] [09.01.2000] [19.04.2000] [19.10.2004] [06.12.2005] [10.07.2008] [01.01.2009] [01.07.2009]

Aktuālā redakcija

bīstamās iekārtas valdītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs;

III nodaļa
Vispārīgās prasības bīstamajām iekārtām

8.pants. (1) Bīstamajām iekārtām:

 

1) jāatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un jābūt apgādātām ar atbilstību apliecinošiem dokumentiem;

2) jābūt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā reģistrētām bīstamo iekārtu reģistrā, kuru uztur Patērētāju tiesību aizsardzības centrs;

3) jābūt apgādātām ar lietošanas dokumentiem un brīdinošiem uzrakstiem latviešu valodā;

4) jābūt pārbaudītām normatīvajos aktos paredzētajā apjomā un termiņos;

5) jābūt apgādātām ar inspicēšanas institūcijas izsniegtu pārbaudes zīmi, kas novietota uz bīstamās iekārtas vai, ja tas nav iespējams, tiek glabāta iekārtas tehniskajā pasē un apliecina, ka attiecīgā iekārta noteiktā kārtībā ir izturējusi pārbaudi.

 

V nodaļa
Bīstamo iekārtu valdītāja pienākumi un tiesības

14.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir pienākums:

1) (izslēgts ar 19.06.2008. likumu);

2) uzturēt bīstamās iekārtas atbilstoši normatīvo aktu prasībām;

3) nodrošināt bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un instruktāžas, kas paredzētas normatīvajos aktos par darba aizsardzību, ņemot vērā bīstamās iekārtas veidu, sarežģītības un bīstamības pakāpi, kā arī darbinieku izglītību un iepriekšējā darba pieredzi;

4) nodrošināt normatīvajos aktos paredzēto bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;

5) pārtraukt bīstamo iekārtu darbību, ja konstatēts, ka tās apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības;

6) ziņot Patērētāju tiesību aizsardzības centram un, ja apdraudēta vide, — arī Vides valsts inspekcijai par bīstamo iekārtu avārijām, kā arī pēc minēto institūciju pieprasījuma sniegt avāriju izmeklēšanai nepieciešamos dokumentus un paskaidrojumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004., 19.06.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

 

15.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības:

 
1) ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē;

2) informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus;

3) izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;

4) veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

 

16.pants. Ja bīstamās iekārtas nodod valdījumā citai personai, šā likuma 14. un 15.pantā minētie bīstamo iekārtu valdītāja pienākumi un tiesības ar bīstamo iekārtu faktiskās nodošanas brīdi pāriet jaunajam valdītājam.

        

VI nodaļa
Vispārējā kārtība, kādā apmāca un atestē personas,
kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām

(Izslēgta ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2004.)

 

VII nodaļa
Atbildība par bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības
normatīvo aktu neievērošanu

19.pants. Fiziskās un juridiskās personas, kas saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem veic darbus ar bīstamajām iekārtām, likumā noteiktajā kārtībā atbild par zaudējumiem, ko tās nodarījušas.

20.pants. Atlīdzināmo zaudējumu apmēru nosaka tiesa saskaņā ar likumiem.

21.pants. Bīstamo iekārtu valdītāji vai personas, kuras veic darbus ar bīstamajām iekārtām, likumā noteiktajā kārtībā ir atbildīgas par šajā likumā noteikto prasību neievērošanu.

 

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.113 Kravas celtņu tehniskās uzraudzības kārtība, Rīgā 2010.gada 9.februārī (prot. Nr.7 4.§), Izdoti saskaņā ar likuma "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" 3.panta otro daļu

 

II. Kravas celtņa lietošana

10. Par kravas celtņa montāžu, uzstādīšanu, atbilstošu un drošu lietošanu, apkalpošanu un uzraudzību (tai skaitā par remontu un rekonstrukciju saskaņā ar šajos noteikumos un lietošanas dokumentācijā minētajām prasībām) ir atbildīgs kravas celtņa valdītājs.

11. Katram kravas celtnim nepieciešama pase (1.pielikums). Pasi konkrētajam kravas celtnim izsniedz inspicēšanas institūcija, veicot kravas celtņa reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.

 

12. Kravas celtņa nodošana lietošanā (piemēram, noma) citai personai ar atlīdzību vai bez tās nav uzskatāma par valdītāja maiņu līdz brīdim, kamēr attiecīgās izmaiņas nav reģistrētas bīstamo iekārtu reģistrā.

 

13. Nododot kravas celtni lietošanā citai personai, tiek nodota arī kravas celtņa pase, kā arī šo noteikumu 15.1.1. un 15.1.2.apakšpunktā minētā dokumentācija.

 

14. Atsavinot vai citādi nododot valdījumā kravas celtni citai personai, nodod arī kravas celtņa pasi kopā ar visu šo noteikumu 15.punktā minēto dokumentāciju.

 

21. Kravas celtni lietot aizliegts, ja:

21.1. kravas celtnis nav reģistrēts bīstamo iekārtu reģistrā;

21.2. kravas celtnim nav šo noteikumu 11.punktā minētās pases;

11. Katram kravas celtnim nepieciešama pase (1.pielikums). Pasi konkrētajam kravas celtnim izsniedz inspicēšanas institūcija, veicot kravas celtņa reģistrāciju bīstamo iekārtu reģistrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu reģistrāciju.

21.3. kravas celtnim šajos noteikumos noteiktajos termiņos un kārtībā nav veiktas tehniskās pārbaudes vai arī pārbaudes rezultātā ir konstatēts, ka tas apdraud cilvēku dzīvību, veselību, īpašumu vai vidi;

21.4. kravas celtni vada persona, kura neatbilst šo noteikumu 19.punktā minētajām prasībām;

19. Kravas celtņa valdītājs nodrošina, ka kravas celtni lieto un vada persona (turpmāk – kravas celtņa operators), kas apmācīta par attiecīgās konstrukcijas (saskaņā ar šo noteikumu 5.punktā minēto klasifikāciju) kravas celtņu drošu lietošanu, ievērojot arī konkrētā kravas celtņa ražotāja norādījumus šo noteikumu 15.punktā minētajā lietošanas dokumentācijā.

 

5. Atkarībā no konstrukcijas kravas celtņus klasificē šādi:

5.1. tilta celtņi – celtņi, kuriem kravas satveršanas ierīce ir piekarināta kravas ratiņiem vai telferim, kas pārvietojas pa tiltu;

5.2. buka celtņi – celtņi, kuru nesošā konstrukcija balstās uz diviem balstiem (kājām), kas pārvietojas pa sliežu ceļu vai pa citādu ceļu;

5.3. izlices celtņi – pašgājēji grozāmceltņi, kam izlice vai torņa–izlices iekārta ir nostiprināta uz platformas, kura atrodas tieši uz gaitas šasijas;

5.4. torņa celtņi – grozāmceltņi ar izlici;

5.5. portālceltņi – pilna apgrieziena izlices celtņi uz portāla;

5.6. vanšu celtņi – celtņi, kuru nesošā konstrukcija ir vanšu troses, kas nostiprinātas balstu augšējā daļā, un satveršanas ierīce ir piekarināta kravas ratiņiem;

5.7. celtņi ekskavatori – ekskavatori, kas paredzēti darbam ar trosēs iekarinātu kravas satveršanas ierīci;

5.8. elektriskie kravas ratiņi, kas kopā ar vadības kabīni pārvietojas pa virszemes sliežu ceļiem;

5.9. (svītrots ar MK 21.12.2010. noteikumiem Nr.1136).

 

15. Valdītājs nodrošina, ka katram kravas celtnim ir šāda lietošanas dokumentācija:

15.1. kravas celtņa ražotāja vai tā pilnvarotā pārstāvja sastādīta kravas celtņa lietošanas instrukcija, kurā norādīta vismaz šāda informācija:

15.1.1. kravas celtņa montāžas un uzstādīšanas kārtība (arī kravas celtņa principiālā shēma, kurā norādīts vadības un kontroles ierīču izvietojums);

15.1.2. kravas celtņa lietošanas kārtība paredzētajos lietošanas apstākļos un ārkārtas situācijās;

15.1.3. kravas celtņa tehniskās apkopes un uzraudzības kārtība (arī lietotāja veicamās pārbaudes);

15.1.4. kravas celtņa rasējumi, specifikācijas, diagrammas un aprēķini, ja tie palīdz izprast instrukcijā sniegtās norādes

 


21.5. kravas celtņa un tā aprīkojuma bojājumu dēļ ir apdraudēta cilvēku dzīvība, veselība, īpašums vai vide.